Ogólne
Pełne hasło
Więcej

NURUS

Gramatyka
  • Formynurus
  • Etymologiałacina starożytna
  • Odmiana -us
  • Część mowyrzeczownik
  • Rodzajżeński
Znaczenia
  • I. propr. propr. synowa
  • II. transl.
    • 1. kobieta, niewiasta
    • 2.
      • a. żona brata rodzonego, bratowa
      • b. żona brata ciotecznego, tj. syna ciotki (siostry ojca)
    • 3. matka żony, teściowa
    • 4. (sensu latiore) krewna, powinowata

Pełne hasło

NURUS, -us f.
  • F.
  • G.
  • S.
  • NGl.
  • N.
  • A.
[nom. sg. nuris:
TPaw III p. 275 (a. 1393) : mea nuris nunquam fuit in possessione.
gen. sg. nuris: ib.
p. 176 (a. 1390) : ex parte nuris.
dat. sg. nuri:
KsgGrWp II p. 7 (a. 1390) : habet dare ... marcas ... sue nuri (cf. infra 44 ).
acc. sg. nurim:
TPaw III p. 275 (a. 1393) : contra ... nurim (cf. infra 29 ).
abl. sg. nure:
StPPP VIII p. 404 (a. 1397) : cum ... nure.
AGZ XVIII p. 410 (a. 1499) : a nure (ed. nore) sua.
Ita saepius saec. XV. nuro:
KsgRWar p. 215 (a. 1507) : cum ... nuro sua.
abl. pl. nuris:
TPaw IV p. 460 (a. 1391) : pro meis nuris.]
I. propr. synowa; filii uxor. Glossae Pol.
GLb p. 131 : n-us «cyescz» est uxor filii mei ... «newyasta».
GLcerv p. 653 : n-us «niewistka, żona synowska, ćieść».
GLb p. 302 : n-us «żełw», uxor filii «żełwica i żółwica» (cf. RFil XXIII p. 315, a. 1444).
AGZ XVIII p. 415 (a. 1500) : Stephanus ... totam partem suam ... a no-e sua alias «od yąthrwye» ipsius dotem ... invadiat (cf. ib. p. 410, a. 1499).
II. transl.
1. kobieta, niewiasta; mulier, femina (saec. XV—XVI). Glossa Pol.
GLt p. 28 : n-us «nevasta».
2.
a. żona brata rodzonego, bratowa; uxor fratris germani
KodMp I p. 90 (a. 1267) : nos soror Salomea ... intendentes locare ciuitatem ... cum auxilio ... fratris nostri ... Bolezlay ... ducis Cracowie ... et generose n-us nostre, domine Kunegundis (uxoris Boleslai ).
KodPol I p. 121 (a. 1287) : Katherina ... Hankino, leuiro suo aduocaciam ... contulit ... Hankinus eciam n-ui sue satis faciendo etc.
StPPP VIII p. 712 (a. 1399) : Jaschco ... Margaretam relictam, Katherinam et Offcam filias ... n-im et filiastras suas ... citari procurauit (cf. ib. infra ).
b. żona brata ciotecznego, tj. syna ciotki (siostry ojca); uxor fratris amitalis (amitae filii)
KodWp I p. 519 (a. 1285) : nos ... Mistugius ... intuitu ... domine Iolenthe, relicte ... principis ... Boleslai ... villam … damus ... monasterio ... in quo ... dicta domina, n-us nostra dilecta ... proposuit vitam ducere religiosam.
Ib. II p. 88 (a. 1294) : serenissima domina, n-us nostra Mestvini ducis Pomoraniae, domina Jolanta, relicta Boleslai.
3. matka żony, teściowa; uxoris mater, socrus
StPPP VIII p. 576 (a. 1398) : pro repercussione pignorum per n-um wlgariter «tszcza».
AGZ XI p. 444 (a. 1459) : Petrus ... resignavit ... trecentas marcas ... Margarethe ... n-i sue alias «thusczey» ... tali modo, si ... pueri ipsius Petri finem vite ipsorum acceperint, awa ipsorum Margaretha vivente, extunc etc.
4. (sensu latiore) krewna, powinowata; consanguinea, affinis
KsgPrzem I p. 150 (a. 1427) : resignavit ... hortum sue n-i alias amice sue.
RFil XXIV p. 385 (saec. XV ex.ex) : «świeść»n-us (cf. ib. p. 377).
Tło: rękopis Rps 3007 III (XV wiek), Źródło: polona.pl
ISSN 2300-5742, 2 / 2014 (1 VI 2014 r.)