[IMPRETIATIO]
s.
INPRECIACIO,
-onis
f.
(impretio)
iur. najem, czasowe
użytkowanie czyjejś własności za
określonym umową wynagrodzeniem, dzierżawa, arenda; conductio, actus rem
alienatn mercede conducendi
StPPP XI p. 684 (a. 1436) : ovesque predictorum puerorum recepit in i-em wlgariter «w nagem» (cf. KodWp V p. 572, a. 1436).
Ib. II p. 691 (a. 1464) : de annis vero i-is, per quos dominus Iohannes ... inpreciaverat predicta bona, taliter sunt concordati.